Friday 18 September 2020

Kāore he hua o te tāhae ahurea

Ko tēnei tuhinga he kōrero e pā ana ki te tāhae ahurea. Ehara tēnei mate i te kaupapa hou, heoi kei te tipu te maha o ngā tauira o tēnei āhuatanga. Me whai hua tātou ki tēnei mate.

Hei tauira, inā ka tiro koe ki ngā kāpata wāina ki ngā toa hokohoko, ka kitea te nunui o ngā ingoa Māori. Engari inā ka āta titiro, ruarua noa iho o aua kamupene he kaupapa Māori. Ka puta pea te whakaaro ki a koe, ‘he aha nei te mate o te whakamahi i ngā ingoa Māori me ngā āhuatanga Māori ki ēnei taputapu? He mea whakanui tēnei i te ahurei o Aotearoa nei?’ Ka whakaaro anō hoki pea, ‘he painga o ngā pikitia.’

E kī a nei, ko te mahi tāhae i te ahurea Māori he whakatinanatanga o te tāmitanga i tēnei ao hurihuri. Ki a mātou nei, he nui ngā haepapa me ngā kawenga inā e mau ana koe i ngā ingoa me ngā pikitia Māori, ārā, me mārama, me ū hoki koe ki te tirohanga o te ao Māori, te ahurea Māori, ngā tikanga me ngā kawa. Ki te noho kūare koe ki ngā haepapa me ngā kawenga nei, me tūpato kei tohea koe e te marea, ā, ka whiua ngā whakapae mo te mahi tāhae ahurea. He raru nui tēnei mo ngā kamupene.

E whai ake nei, ka wetewetehia ētahi tauira o te tāhae ahurea. Ka wānangahia te take i hē ai te whakamahi i te ahurea Māori, katahi ka wānangahia ka pēhea e tika ai te whakamahi i te ahurea Māori.

Ka ahatia inā ka hē

AIR NEW ZEALAND – KIA ORA

Ka hoki mahara ki te wā i hiahia a Air New Zealand kia whai i te mana waitohu mo ‘KIA ORA’ mō tā rātou maheni. Kua whakamahia e Air New Zealand ngā kupu ‘Kia ora’ hei ingoa mō tā rātou maheni mō te wā roroa, nōreira i pīrangi rātou ki te mana waitohu o te kupu kia pēnei:

Kāore tētehi i tohe ki tā Air NZ whakamahi i ēnei kupu hei ingoa mō tā rātou maheni, engari i te wā i whai a Air New Zealand i te mana waitohu mō te ingoa nei, i kaha whakatakētia te whainga nei. Ko tā te marea whakatau, kia kaua tētahi e mau ki te mana o te mihimihi o Aotearoa nei. Whai atu, i whakarerea e Air New Zealand tā rātou tono.

HURUHURU

He tauira anō nō ngā rangi tata nei, i whakaingoatia tētahi toa ko Huruhuru.

I whakaaetia te tono mō te mana waitohu mo te ingoa nei:

I tīpakohia te ingoa Huruhuru, nā te mea i mōhio ngā kaiwhakahaere ko te ‘huruhuru’ he kupu mō te ‘wool’, ‘feather’, me te ‘fur’. E tika ana tēnā, heoi anō, ko tētahi atu whakamāramatanga ā-kiwaha mo te kupu huruhuru ko te ‘pubic hair’.

I te tūwheratanga o te toa nei, i kaha whakatakētia te kamupene nei.

E ai ki ngā kaiwhakahaere o te toa i whakamātautia kētia tā rātou ingoa e te Māori Trade Marks Advisory Committee, ā, kāore i whakahētia te tono mō te ingoa nā. Heoi anō, me whai whakaaro ki te paearu whakamātau o te Māori Trade Marks Advisory Committee e rapu noa ana i ngā āhuatanga maninohea. Nā te teitei o tēnei paearu kāore te tono mana waitohu o te toa nei i takahi i tēnei paearu. Ehara i te mea he mea maninohea te whakamahi o te toa i te ingoa Huruhuru. Ahakoa he mea takahi i te ahurea Māori, ehara i te maninohea. I tētehi atu tuhinga, kua whai whakaaro mātou mēnā ko te maninohea te paearu tika mo tēnei whakamātau.

Kei pōhēhē koe he uaua rawa te whiriwhiri i te paearu whamātau tika mō te tāhae ahurea. Heoi, i te nuinga o te wā me whai whakaaroa noa iho ki tētahi huarahi rerekē. Mehemea e pōkaikaha ana ōu whakaaro mēnā rānei e maninohea ana tētahi mea, kāore e kore kei te pērā tonu.

Inā i whai whakaaro ki ngā āhuatanga katoa, kāore e puta ngā tauira pēnei i ngā mea kei runga ake nei.

Me pēhea e tika ai?

Inā e pīrangi ana tō kamupene ki te whakamahi i ngā kupu me ngā pikitia Māori, me whai āwhina. He huarahi māmā hei karo i te hē, te whakamā me te aroaro o te hunga pāpāhō, wai hoki e whakaatu ana hoki i tō whakaaro nui ki te iwi Māori.

I mua i tō tirohanga ki te papakupu me te tīpako noa i tētāhi kupu, whakaarohia pea te take i tīpako ai koe i tērā kupu atu i te kupu Pākehā. Kia tirohia anō te tauira Huruhuru, i tīpakohia te kupu nei nā te whakamāramatanga kotahi mō te kupu. Ehara tēnei i te rautaki pai nā te mea he maha ngā whakamāramatanga rerekē mo te nuinga o ngā kupu Māori.

Kia kaua e pōhēhē e pai ana tēnei mahi, te tāhae ahurea, nā te mea kei te pērā tonu ētahi atu. Ki te kore koe e whakaaro nui ki te ahurea o te kupu, taihoa ka patua tō kamupene e te whakamā.

Ētahi whakaaro anō

  • Kei te aha tō kamupene ki te whakatauira i ngā āhuatanga o te kupu?
  • Kua whakatō ki roto i tō kamupene ngā mātāpono Māori?
  • E mōhio ana ō kaimahi ki te ngako o te kupu me te hāngai ki tō kamupene?
  • Kei te whakapiki tō kamupene i te ahurea Māori me ngā mātāpono o Te Tiriti o Waitangi ki roto i ngā kaimahi?
  • Ka whāia e tō kamupene ngā āhuatanga me ngā tikanga o taua kupu? Ki te kore, ka whakaaro pea ētāhi kei te rūkahu noa tōu kamupene?
  • Ka aha inā ka hokona atu tō kamupene ki tētahi nō tāwāhi?  He aha ngā kawenga ka utaina ki runga i a rātou e tika ai te whakamahi i te kupu, ingoa rānei?

Inā ehara koe i te Māori, ā, ka tīpako tonu koe i tētahi kupu Māori hei ingoa mō tōu kamupene, me whai whakaaro ki ēnei āhuatanga. Ki te karo, ki te huri tuara atu ki ēnei whakatūpato, ka hē pea te whakamahi i te kupu, ā, ka patua e te whakatakē, ka pāpāhōtia te hē ki te marea. Ehara te kūare i te takutakunga.

Tae rawa ki te wā ka whakahoutia ngā ture ki te tiaki i te ahurea Māori, me tūpato ngā kamupene tauiwi ki te whakamahia ngā kupu me ngā pikitia Māori. Mātua me whai i te āwhina, i te arahi a tētahi mātanga ahurea Māori. Ko ngā kōrero o tēnei tuhinga, he paku kupu arahi kia whakapiki i te mārangatanga ki te ahurea Māori, kia whai whakaaro anō hoki ki ngā haepapa o te Te Tiriti o Waitangi. Ki te pīrangi koe ki te ruku hohonu ki ēnei kōrero, tuku karere mai.

To read this article in English, click here.

Kuputaka (Glossary)

  • Tāhae ahurea - cultural appropriation
  • Tāmitanga - colonisation
  • Mana waitohu - trademark
  • Maninohea - offensive